Tā kā esmu notipinājis vairāk kā 60 dienas pēc kārtas ar pašbildēm sociālajos medijos, saņemu jautājumus – kas tas ir? Ko tu tur dari? Tad nu izlēmu mazliet par šo uzrakstīt.
Nu tā, tipināšana jeb joggings ir pasaulē samērā pazīstama un populāra nodarbe fiziskās un mentālās veselības uzlabošanai, atjunošanai kā arī der kā meditācija. (Pie mums gandrīz nekas par šo nav zināms, bet mani tas nepārsteidz, jo tipināšanā nav nekā ekstrēma, tā ir tikai veselību veicinoša nodarbe, kas interesē tikai tiem, kam rūp sava veselība.
Par joggingu pirmais no slavenībām esot rakstījis Šekspīrs 1593. gadā. Pie mums Latvijā šī nodarbe joprojām ir samērā “slepena”. Joggings jeb tipināšana NAV skriešana, tā nav saistīta ar sportisku rezultātu sasniegšanu, kāda pārspēšanu, rekordu uzstādīšanu un tā nav saistīta ar ātrumu vai kilometriem.
Par ātrumu runājot, dāmas ar iepirkuma maisiņiem un kungi gados aizsteidzas man garām, tomēr – jā, tipinot steiga nav atbilde.Tipināšana ir drīzāk pašterapija – 45 līdz 60 minūšu laika sprīdī zemas intensitātes fiziska slodze ar aizvērtu muti, pārsvarā elpojot caur degunu.
VIENKĀRŠOTA TIPINĀŠANAS INSTRUKCIJA:
Tipini no punkta “A” 20 līdz 30 minūtes, tad punktā “B” (kas ir pēc tām 20 – 30 minūtēm) tipini atpakaļ. Smaidot. Elpo caur degunu, tas palīdzēs sevi nepārpūlēt. Kad pamani, ka sāc elpot caur muti, “nomet apgriezienus” un tipini lēnāk.
Ja tipini ar kādu kopā, pareizā intensitāte būtu, lai mierīgi varat sarunāties. Jāģērbjas mazliet siltāk nekā skrienot, jo nav tāds svīdiens kā skrienot, tātad par nenosalšanu jāpadomā pašam.
PAR TO : VAI TIPINĀT IR TAS PATS, KAS SKRIET?
Stereotips par čali, kurš treniņtērpā skrien, sacenšoties ar sevi un par saviem rezultātiem, šķiet, vairāk ir izveidojies okupācijas gados, kad veselības uzlabošanas fiziskās aktivitātes nebija svarīgas. Sparīgi tika investēts profesionālajā sportā, lai varētu ar tā palīdzību celt PSRS prestižu pasaules arēnās.
Tipināšana nav ekstrēms sporta veids, tajā nav pārvarēšanas, tajā nav stresa vai varoņsporta sastāvdaļas (ja nu vienīgi sava rakstura, slinkuma un pašdisciplīnas moments). Tipināšana ir rekreācijas metode, tā NAV skriešana! (Zinu, ka atkārtojos, bet tāda ir mākslinieciskā iecere). Tipināšana nav steigšanās, tajā nav varonīga diskomforta pārvarēšanas brīžu.
Nodarbojoties ar zemas intensitātes fizisko slodzi, organisms diennakts laikā ir pilnībā atjaunojies – tam nav pārslodzes, līdz ar to ir iespējams to darīt katru dienu, nepārpūlot organismu.
Pasaules veselības organizācija ir ieteikusi visiem pieaugušajiem fiziskās formas saglabāšanai nodarboties ar fiziskām aktivitātēm aerobā režīmā – 150 min/ nedēļā + 2 spēka vingrojumu treniņi. Tipināšana var kļūt par tavu aerobā treniņa sastāvdaļu.
Bez ego cīņas un traumām. Jūlijs Cēzars kādreiz esot teicis, ka vingrināšanās slodzei ir jābūt tādai, lai tu būtu spējīgs pēc treniņa iet kaujā, tas ir, nepārslogojot un netraumējot sevi.
VIENKĀRŠAS RŪPES PAR SAVU VESELĪBU IR IESPĒJAMAS UN ŠIS IR TAS GADĪJUMS…
Regulāra tipināšana normalizē rūpes par savu fizisko ķermeni, par savu veselību, atverot apziņu tam, ka veselības veicināšana nav ekstrēmas nodarbes iesvētītajiem vai sporta ekstrēmistiem. Tieši joggings jeb tipināšana ir tā nodarbe, kuru neforsējot organismam ir iespēja 100% atjaunoties nākamajam treniņam 24 stundu laikā – tātad, saglabāt ikdienas regularitāti, nepārslogojot organismu. Sports nogalina. Fiziskā kultūra dziedē un ārstē. Veseli cilvēki ir veseli cilvēki.
Saudzē sevi. 😉
(Ansis Klintsons)
Comments are closed